Ēnu ekonomika būvniecības nozarē

Nav noslēpums, ka ēnu ekonomika ir bieži sastopama visās nozarēs, taču būvniecību Latvijā tā skar visvairāk. Arī mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā tieši būvniecības jomā ēnu ekonomika ir visplašāk sastopama. Būtiski uzsvērt, ka starp visām Baltijas valstīm Latvijai ir vissliktākie procentuālie rādījumi visās nozarēs, kur tie tiek salīdzināti: ražošanā, vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā, pakalpojumos un būvniecībā. Lai arī kādi pasākumi ir izveidoti, lai šo situāciju mazinātu, pozitīvs iznākums vēl joprojām nav sagaidīts. Pēdējā gada laikā minimāli ir samazinājies ēnu ekonomikas procentuālais skaits valsts skatījumā, taču vēl joprojām ir smagi jācīnās, lai šo “iesakņojošos nezāli” iznīdētu.

Vislielākais ēnu ekonomikas veidošanās process ir aplokšņu algas būvstrādniekiem. Uzņēmumu īpašnieki izvairās no nodokļu maksāšanas par katru strādnieku, tādējādi, maksājot minimālo algu uz papīra un pārējo daļu aploksnēs. Aplokšņu algas maksāšanu var samazināt uz pusi, ja valsts noteiktu griestus vidējai algai būvniecības nozarē. Tas izskaustu viltus stundu rakstīšanu/vai nerakstīšanu savā darba grafikā. Pēc pēdējiem statistikas datiem 2015.gadā, būvstrādniekam vidējā bruto alga ir 712 eiro, kas ir pat mazāka par Latvijas vidējo bruto algu (tā sasniedz 791 eiro). Paši būvstrādnieki uzsver, ka minimums šādai minimālajai algai vajadzētu būt 800 eiro bruto algā. Gados jaunāki strādnieki nav ieinteresēti saņemt kādas sociālās garantijas, tāpēc piekrīt aplokšņu algas maksāšanai, alga ar to palielinās apmēram par 10%.

Problēma ir pašā valsts nesakārtotībā – radot lielākus nodokļus uzņēmumiem, kuri legāli strādā un reģistrē savus darbiniekus – nespēj vairs izkonkurēt tos uzņēmumus, kuri darbojas ar aplokšņu algu principu. Ar ēnu ekonomikas piekopšanu pārsvarā saistīti mazie uzņēmumi, tie, kas strādā privātajā sektorā un apakšuzņēmēju līmenī, tāpēc izkonkurēt lielus uzņēmumus praktiski nav iespējams. Pasaules bankas modulis Latvijas situāciju iesaka risināt ar lielāku nodokļu maksāšanu tiem, kas nopelna vairāk, turpretī mazāku nodokļu piešķiršanu tiem darbiniekiem un darba devējiem, ar mazākiem ienākumiem. Šāda nodokļu sistēma palīdzētu nostabilizēt radušos situāciju valstī, gan arī katrā jomā atsevišķi, nedomājot tikai par būvniecības nozari. Tomēr šāda lēmuma apstiprināšana jāgaida no Finanšu ministrijas, kura sola pārskatīt nodokļu politikas jautājumus. Tāpat arī vietējie uzņēmumi uzstāj, lai atbildīgie, kas valsts iestādēs uzrauga un pārskata šos jautājumus, būtu patiesi zinoši būvniecības jomā.

Tāpat arī pašu strādnieku neuzrādīšana un nepiereģistrēšana kopējā sistēmā rada ēnu ekonomiku. Tas parasti raksturīgs kāda privāta objekta, dzīvokļa, ēku remontdarbos, kur jāpadara kāds konkrēts darbs. Lai iznīdētu šādu darbaspēka pieplūdumu bez reģistrēšanas uzņēmumā, tiek domāts ar likumu pieņemt darbā tikai kvalificētus darbiniekus, ar diplomu par iegūto izglītību celtniecībā – un to, protams, ar valsts iestāžu inspektoru uzraudzību pārbaudīt. Būvniecība pati par sevi ir ļoti mainīga nozare – atkarībā no sezonas, notiek darbaspēka paaugstinājums, vai samazinājums. Tā arī rodas ēnu ekonomika, jo īstermiņa darba sezonas strādniekus nevēlas reģistrēt. Saistībā ar darbinieku nereģistrēšanu, vēl uzņēmumi “grēko” ar faktisko nostrādāto stundu neuzrādīšanu. Pēc uzrādītajiem datiem sanāk, ka 60% no visiem būvniecības nozarē strādājošajiem ir tikai uz nepilnu darba laiku. Šādu problēmu varētu risināt ar, piemēram, identifikācijas karšu ieviešanu.

Lai izskaustu visu ēnu ekonomiku un panāktu godīgu uzņēmējdarbību jebkurā darbības nozarē, jāpaiet vēl ilgam laikam. To nevar samazināt uzreiz – ir jāpaiet laikam, lai pārmaiņas notiktu un pie tām varētu pielāgoties. Ne tikai ar sodiem un pārbaudēm no valsts iestāžu puses var notikt izmaiņas – pašiem uzņēmumiem un sabiedrībai kopumā ir jāpadomā, ka ekonomikas uzlabošanai jāstrādā vienlīdzīgi.